Plānotie darbi

"Fon  Rogges  labdarības  Fonds "  ir  ļoti  pateicīgs  visiem  Vācijas , Austrijas , Īrijas , Japānas  pilsoņiem  un  kolektīviem , kuri  apmeklējuši  mūsu  mājas  lapu  akcijas  - forum.ahnenforschung.net - ietvaros , kopš  16. oktobra  mūs  ir  lasījuši  vairāk  kā  90  reizes .Tas  ir  pirmais  morālais  atbalsts  mūsu  Fonda  darbam  4  gadu  garumā , visi  apglabātie  vācu  un  citu  tautību  pilsoņi , kuri  cēluši  un  attīstījuši  Latviju  un  kuru  radinieki  kops  repatriācijas  1939  gadā  ir  atstājuši  Latviju  nu  jau  75  gadus  pamestus  nekoptus  kapus .Tā  ir  svēta  piemiņa  šiem  cilvēkiem , mēs  kopjam  iespēju  robežās šos  pamestos  kapus , pagaidām  par  maniem  personīgiem  līdzekļiem ,ļoti  ceram  uz  Jūsu  materiālu  atbalstu ,lai  Fonds  vispār  pastāvētu  un  varētu  veikt  šo  svēto  missiju , augsti  turēt  Vācu  tautas  godu  Baltijā .Esam  sakopuši  vairāk  par  500  kapu  vietām  un  darīsim  to  vēl .  Nākat  palīgā  šajā  svētajā  darbā , dievs  to  redz  un  par  to  tiksiet svētīti . Es , kā  vācu  bruņinieku  Livonijas   ordeņa  mestra  Gotfrida  fon  der  Rogges  pēctecis  , komturs  Baltijā  darīšu  visu  iespējamo , lai  augsti  turētu  vācu  tautas  godu . Got  mit  uns .

.
 

 ” Fon Rogges labdarības Fonds “, lai nopelnītu līdzekļus labdarībai, Fonda mērķu sasniegšanai, pievērsīsies kompleksai atpūtas organizācijai  un citām, pēc statūtiem atļautām darbībām, ar mērķi veicināt sekmīgu fonda darbību.
Pateicoties maniem tāliem senčiem, kā Livonijas ordeņa mestram Gotfrīdam fon der Roggem, kurš sāka celt Tukuma pili, vēlāk 1300 gadā Jaunpils pili, pateicoties vēlāk Johanam Roggem, kurš 1848 gadā palaida pirmo papīra mašīnu slavenajā Līgatnes papīrfabrikā, pateicoties tēva nopelniem, kurš no 17 gadu vecuma cīnījās admirāla Kolčaka armijā, glābjot Krievijas zelta rezerves. Turot godā savus senčus, esmu ieguvis augstāko militāro izglītību Sankt – Pēterburgā, esmu virsnieks, esmu uzņemts Vācu bruņinieku ordenī un iecelts par komturu.  Vadu Starptautisko dižciltīgo dāmu un bruņinieku apvienību – ordeni ” GLOBAL KNIGHTS ” ,esmu ” Fon Rogges labdarības Fonda dibinātājs” – viss šis īsais pārskats fon Rogges dzimtas vēsturē liecina par Fonda mērķiem un turpmāko dzimtas vēstures izpēti, kā tas jau minēts Fonda Statūtos.
“Fon Rogges labdarības Fonds ” izmantos, manis atjaunoto bruņinieku ordeņa titulus, formu, mērķus labdarības mērķu sasniegšanai, bruņinieku ordenis, GLOBAL KNIGHT ir Fonda sastāvdaļa.  Lai   varētu   materiāli  palīdzēt   "Fondam "  nodibināta   filiāle  , kura   nodarbosies  ar  tūrismu   bijušajās  austrumu  republikās  " BARON  TOUR" , sk.sadaļu  -ru -.


” Fon Rogges labdarības Fonds ” uzsāk akciju pa visiem Latvijas novadiem ar atrakcijām bērniem kopā ar vecākiem. Akcijas mērķis ir dot iespēju lauku bērniem izpriecāties bez maksas, izlēkāties uz piepūšamām “pilīm”, jo reāli viņi tādas atrakcijas ir redzējuši tikai televīzijas ekrānos. Atrakcijas apkalpos jaunie GLOBAL KNIGHT bruņinieku mācekļi  ” Atjaunotā bruņniecība – labdarībai ” jaunajās formās. Ar šo akciju lauku iedzīvotāji redzēs ” Fon Rogges Labdarības Fondu ” reālā darbībā. Fondam būs reāla iespēja iepazīties ar svētvietu – baznīcu, kapu – stāvokli visos Latvijas pagastos un veikt to precīzu uzskaiti ar mērķi vēlāk plānveidīgi palīdzēt pagastam sakopt pamestos kapus, baronu atdusas vietas. E – pasta vēstules tiks nosūtītas visiem Latvijas novadu Domes vadītājiem, cerams viņi informēs savu pagastu vadītājus, iepazīsies ar Fonda mājas lapu www.fonrogge.lv 

Par laiku un vietu pagasta vadītāji varēs sazināties ar Fondu, ņemot vērā, ka iespējams arī lietus, tātad 3-5 dienu robežās.
Pagastā nepieciešams :

  • rast vietu, kur izvietot atrakciju ( līdz el. kontaktam ne tālāk par 70 m, EL.ventilātora jauda 0,3 kw, nepieciešamais laukums min. 10×10 m.)
  • atrakciju varēs izmantot bērni no 5 līdz 12 gadiem vecāku pavadībā. Kuri nesīs atbildību par saviem bērniem,
  • jābūt ambulances (medpunkta) darbiniekam, kurš varētu zināt vietējos bērnus, lai izslēgtu iespēju slimam bērnam saāsināt iespējamo slimību ( epilepsija ,u.t.t.),

Piepūšamā “Pils” ražota Ķīnā, sertificēta, maksimālais augstums virs zemes 0,5 m, no visām pusēm smalks siets, izkrist nav iespējams.
Labdarības Fonds eksistē no ziedojumiem, par cik Tauta ir nabaga, Fonds paļaujas uz novada vadības goda prātu un cer uz izdevumu kompensāciju ziedojumu veidā.

 


Par vienu no šī brīža prioritāriem uzdevumiem fonds ir izvirzījis vācu  un citu  tautību  kapsētu un kapa vietu sakopšanu Latvijā. Latvijā pēc vāciešu repatriācijas pirms 2.Pasaules kara ir palikušas ap 23000 pamestu, nekoptu vācu kapu. Vietās, kur ir kapličas, tās ir uzlauztas, izdemolētas, krusti ir nolauzti, pat reiz ar godu apbedīto cilvēku kauli mētājas apkārt. Fonds ir nolēmis uzsākt vāciešu  un  citu  kapsētu sakopšanu, jo līdz šim 63 gadus neviens nav  rūpējies. Latvieši ļoti rūpējas par savu piederīgo kapa vietām un senču piemiņu. Tik pat ļoti arī citu tautību cilvēki, kuri reiz dzīvojuši šai zemē, ir pelnījuši, ka viņu mirstīgās atliekas nemētājas apkārt un viņu atdusas vietās valda miers un kārtība.


Sveicināti!

Šeit Jūs traucē priesteris Oļģerts Misjūns. Es uzzināju par jums no draugiem un nolēmu uzrakstīt savu vēlmi, varbūt Jūs ko man varēsiet ieteikt, kā man labāk rīkoties. Mūsu laikos ar to naudiņu ir tā bēdīgāk un labi, ka man izdodas dabūt palīdzību baznīcas uzturēšanai, jo viņa ir kultūras piemineklis, bet tur arī ir grūtības, kaut tiek rakstīti projekti. Bieži vien ir atbilde, ka mums nav naudiņas, un mēs nevaram pagaidām palīdzēt, un tas atiecas tikai uz pašu celtni, bet par to, kas notiek teritorijā, to kultūras fonds neatbalsta, nu un, lūk, nolēmu griezties pie Jums!

Man ir tāds Projekta mērķis: Gājēju celiņa izveidošana, lai nodrošinātu piekļuvi pie Bēržu baznīcas sniegto pakalpojumiem vietējiem iedzīvotājiem.
Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1]Tā atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bēržu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1755. gadā par Pētera, Mārtiņa un Jāzepa Benislavsku līdzekļiem. Tā pastāvēja aptuveni 100 gadu, kad 19. gadsimta vidū tā nodega. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1851. gadā, ko konsekrēja bīskaps F. Albins Simons, veltot to Svētās Annas godam. [3] Baznīcas dārzā apbedīta muižnieku Benislavsku dzimta. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Oļģerts Misjūns.[1] Bēržu draudze kā patstāvīga draudze ir bijusi no 1788. gada, taču jau pirms tam tā bija kā Rēzeknes draudzes filiāle. Draudzei ir astoņas kapsētas — Bēržu kapsēta, Mastareigas kapsēta, Saksmalas kapi, Galvaru kapsēta, Slaveitu kapi, Līdumnieku kapi, Dekšņu kapsēta, Līporu kapsēta. Bēržu baznīca ir romāņu stila masīvu mūru celtne ar cinkota skārda jumtu un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Tā ir 22 metrus gara un 20 metrus plata, trīs navu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 200 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra stabos. Dievnama ērģeles ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā.[4] Baznīcā ir četri altāri. Galvenais centrālais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, kurā atrodas Jaunavas Marijas ar Kristus noņemšanu no krusta glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē. Virs tās atrodas Jēzus Sirds glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labais ir Svētās Annas altāris ar viņas gleznu. Ceturtais ir Svētā Antona altāris. Netālu no baznīcas tiek celta mācītāja māja, uz kuru ir nepieciešams gājēju celiņš. Pirms neilga laika tika atjaunots braucamās daļas segums. Ja braucēji tagad var justies droši, tad gājējiem jārēķinās ar nepārvaramām peļķēm un dubļiem. Sliktākais laiks apmeklēt baznīcu ir no septembra līdz maijam, kad Latvijas klimata apstākļi nav īpaši labi. Ar šī projekta palīdzību tiktu veikta teritorijas labiekārtošana – nobruģēts gājēju celiņš vajadzīgā platumā un labiekārtota velosipēdu novietne un blakus piegulošā teritorija, izlīdzināts līmenis ar brauktuvi, līdz ar to ūdens nokļūtu ūdens savācējā, neveidotos peļķes un dubļi.


 “Fonds” ir izsūtījis 100 Latvijas novadiem “Preses relīzes” ar lūgumu atspoguļot savā elektroniskajā avīzē “Fonda” mērķus un uzdevumus, kā arī to realizācijas veidus. Pēc kāda laika, kad novadu avīzes lasītāji būs iepazinušies ar “Fonda” darbības mērķiem, nosūtīsim katra novada, katra pagasta sociālajam darbiniekam personīgu vēstuli (lai nebūtu pārpratumu) ar mērķi apsekot savus trūcīgos iedzīvotājus – kuriem nav radu, ir invalīdi, nespēj izdzīvot, vai citādi ir atbalstāmi. Mēģināsim viņiem ar sociālā darbinieka līdzdalību sniegt reālu palīdzību. “Fondam” būs vieglāk pārliecināt ziedotājus, viņi redzēs trūcīgo vajadzības un sapratīs savu labdarības misiju. Ziedot spējīgie Latvijas iedzīvotāji no visas Latvijas arvien aktīvāk apmeklē mūsu mājas lapu. Ir redzams – cilvēki nav vienaldzīgi šajā svētajā misijā.


“Fonds” ar janvāra otro pusi, februārī un martā veiks aktīvu līdzekļu vākšanu, brīvprātīgo volontieru (aģentu) sagatavošanu. Vienlaikus apsekosim 6 novados 13 pagastus ar mērķi noskaidrot, cik vientuļu, vecu cilvēku, invalīdu ir šajos pagastos, kāds ir viņu materiālais stāvoklis, un kāda ir reāla iespēja viņiem palīdzēt. Līdz ar to “Fonds” iegūs pilnu informāciju par šiem Latvijas pagastiem. Tādējādi “Fonds” turpinās savu darbību Latvijā.Informācija tiks saskaņota ar visu Latvijā esošo konfesiju pārstāvjiem, lai vēlāk, “Fondam” attīstoties, varētu saprātīgi izmantot iegūtos līdzekļus. Tā plaši izvēršot savu darbību un reāli ieguldot iegūtos līdzekļus, “Fonds” cer iekarot plašu atbalstu vidēji turīgo, bagāto cilvēku vidū un sekmīgi turpināt palīdzēt Latvijai.


Viens no prioritāriem uzdevumiem būtu vākt līdzekļus Annas Ģertrūdes Vērmanes dzimtas kapličas restaurācijai Pokrova kapos Rīgā. Kapliča ir uz sabrukšanas robežas. Daudzi varbūt nemaz nezina tādu vēsturisku faktu, ka Vērmanes kundze uzdāvināja Rīgai Vērmanes parku \Vērmaņdārzs ir kopš 1817. gada \ .2017. gadā būs 200 gadu jubileja.


Arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis /1834-1891/-viens no ievērojamākiem latviešu arhitektiem. Vairāk kā 150 ēku- t.sk Rīgas cirka ēka, Rīgas apgabaltiesas ēka, Latvijas mūzikas akadēmijas ēka, Latvijas bankas ēka, Latvijas operas ēka, pirmo trīs Dziesmu svētku estrādes projekti un daudzi citi ievērojami projekti Latvijā,t.sk. vairākas pareizticīgo baznīcas Vidzemē. “Fonds” uzskata par savu pienākumu palīdzēt atjaunot arhitekta Baumaņa atdusas vietu. Ceru, ka iespējamie ziedotāji atbalstīs šo projektu Jēkaba kapos Rīgā.


Ņemot vērā to, ka ”Fonds” ir tikko dibināts, notiek darbības virzienu apzināšana un saskaņošana ar turpmāk atbalstāmām juridiskām un fiziskām personām. Fonds pamatā centīsies savu darbību izvērst ārpus Rīgas un lielākajām Latvijas pilsētām – pievērsīsies tieši lauku rajoniem, sevišķi Latgales reģionam. Ja laukos kapi ir sakopti labāk kā pilsētās, tad dievnami ir sliktā stāvoklī. Darba rokas būtu, bet būvmateriālu iegādei līdzekļu nav. Ja luterāņu baznīcas vēl kaut kā eksistē, tad dramatisks stāvoklis ir ar mazajām pareizticīgo baznīciņām. Draudzes ir mazas, līdzekļu nav un iet bojā izcili kultūras pieminekļi. Pagastos, bijušajās kolhozu mājās, dzīvo daudz cilvēku, darba viņiem nav, pagastam arī trūkst līdzekļu, centīsimies iespēju robežās palīdzēt pārtikas jautājumos. Sevišķu uzmanību pievērsīsim nelaimē nonākušiem cilvēkiem, ģimenēm –un organizēsim iespējamo palīdzību. Tuvākajās dienās centīsimies saskaņot turpmāko rīcību ar luterāņu, pareizticīgo, sinagogas, katoļu, baptistu,  budistu u.c. baznīcu vadībām par vēlamajiem sadarbības virzieniem.
“Fon Rogges labdarības Fonds” uzrunās fiziskas personas, piedāvās līdzdalību turīgiem cilvēkiem, kuri domājams neatteiks savu artavu veltīt cēliem mērķiem uz nabadzības robežas nonākušajā valstī – palīdzēsim cien. Dāmas un Kungi saviem līdzcilvēkiem!!!