Publikācijas

Lieldienu apsveikums


apsveukums zs



 

Lieldienu (2014) apsveikums no Zbigņeva Stankeviča (Rīgas arhibīskapa metropolīta)


Ziemassvētku (2013) apsveikums no Zbigņeva Stankeviča (Rīgas arhibīskapa metropolīta)


 Ļ.cien. Stankeviča k-gs !

 Ar ļoti lielu interesi noklausījos Jūsu sprediķi Aglonā, šāda pieeja ticības lietām ir ļoti progresīva, daudzsološa, būs liels intelektuāļu pieaugums katoļu ticībai. Atbalstu ticību saliedēšanos ar luterāņiem. Luterāņu ticība uz šo brīdi ir, tēlaini izsakoties, invalīds, kuram ir nepieciešama steidzama palīdzība.Visam ir jānostājas savā vietā. Es pilnībā atbalstīšu Jūsu darbību, kā Vācu ordeņa bruņinieks – komturs Baltijā. Pagaidām esmu viens, bet, skatoties uz Maltas ordeņa darbību, mācoties no viņiem, ceru uz zināmiem panākumiem un ordeņa izaugsmi nākotnē .

 Ar cieņu Olavs Igals fon Rogge

 Ļ. cien. Rogges kungs,
Sirsnīgs paldies Jums par pozitīvām atsauksmēm.

 Ar cieņu

 +Zbigņevs Stankevičs,
Rīgas arhibīskaps metropolīts


 Siguldā liek pamatus bruņniecības atjaunošanai

bruņniecība-siguldā, olavs-igals-fon-rogge

Pirms divām nedēļām Olavam sanākušas domstarpības pie Siguldas pils. Pie ieejas viņš sevi iepazīstinājis kā bruņinieku, taču nav ņemts par pilnu. “Neviens jau nezina, ka mūsdienās tādi bruņinieki pastāv un ka ordenis ir atjaunots,” paskaidro komturs.Foto: Krišjānis Grantiņš

Lai gan vārdiem “muižnieks” un “bruņinieks” piemīt senatnīga noskaņa, savās aprindās šie tituli turpina dzīvot arī mūsdienās.
Piemēram, Siguldas novadā dzīvo vienīgais vācu  ordeņa  bruņinieks –  komturs Baltijā – Olavs Igals-Rogge¬, kurš ir gatavs atdzīvināt bruņniecības tradīcijas arī mūsdienu Latvijā un pasaulē.

Par komturu ieceļ uz mūžu, taču, lai par to kļūtu, jāatbilst vairākiem kritērijiem – jābūt kādas armijas virsniekam, saistītam ar vācu ordeni   un jānodarbojas ar labdarību. Olavs bija pirmais Baltijā, kurš pieteica sevi kā prasībām atbilstošu un ieguva  vācu  ordeņa  bruņinieka – komtura statusu, bet vācu ordeņa pirmsākumi meklējami jau 1190. gadā.

Tērpi pēc pašu iniciatīvas
“Vācu ordenis, kurš pastāvējis jau vairāk nekā 800 gadu, šobrīd ir praktiski slēgts, jo ar tādām saknēm cilvēku palicis ļoti maz,” paskaidro Olavs. Tāpēc ticis izveidots “Global Knights” – starptautisku dižciltīgu dāmu un bruņinieku ordenis. Tajā var iestāties jebkuras ticības cilvēks, kurš labprātīgi nodarbojas ar labdarību un dzīvo, ievērojot Dieva gribu.

Jaunizveidotais bruņinieku ordenis nule kā ticis pie jauniem tērpiem – tie ir pašu izloloti un vācu ordeņa mestra apstiprināti. “Tā kā šī ir atjaunotā bruņniecība, tad pašiem viss no jauna bija jāizdomā. Meklējot iedvesmu tērpiem, esmu pircis kaudzēm vēstures grāmatu, visu internetu caurcaurēm izmeklējies. Tā nu mēs ar vāciešu akceptu radījām zeltītu apmetni  komturam, pieaugušajiem bruņiniekiem sudraba  apmetni, bet jauniešiem – zilu. Tas ir oficiāli atzīts ietērps, un vācieši par to ir stāvā sajūsmā,” pastāsta Olavs.

Uz ziedojumiem – kūtri
Olavs nodibinājis “Fon Rogges Labdarības fondu”. Tā mērķis ir realizēt dažāda veida labdarības pasākumus – palīdzēt nelaimē nonākušām ģimenēm, vientuļiem cilvēkiem, apgādniekus zaudējušiem bērniem, kā arī sakopt kultūras pieminekļus, piemiņas vietas, atbalstīt kultūras pasākumus un radošas personības.

Pagaidām izdarīto darbu sarakstā ir  pār  par  520   kapavietu atjaunošana un sakopšana. “520 kapus sakopām paši – par personīgajiem līdzekļiem. Es no sākuma daru un pēc tam saku citiem – palīdzi!”

Tomēr ar ziedojumu vākšanu fondam labi neveicas – kopš 2011. gada decembra, kad tas dibināts, neviens labdaris savu naudu nav atvēlējis. Tāpēc Olavs nolēmis iet citu ceļu – rīkot  atpūtas  pasākumus  , plāno  rīkot   jauno bruņinieku nometni zēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem , lai  iegūtu  līdzekķus  labdarības   mērķiem  Statūtu  robežās .

Dižciltīgs un mācījies Eiropā
“Pamatā dalībnieki būs puiši no krievu  /varbūt   vācu /   ģimenēm. No Vācijas diez vai kāds brauks, bet latviešiem tas būs par dārgu,” pieļauj komturs. Apmācību programmā būs mūzika, kultūra, nedaudz sporta, vēsture, galda kultūra, dejas, ekskursijas pa Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas pilīm un muzejiem.

Jauno bruņinieku nometni plānots rīkot turpat Allažos Olavam piederošā īpašumu teritorijā . Nometnes kopējais ilgums plānots uzvisiem trim vasaras mēnešiem, taču dalībnieki to varēs apmeklēt arī īsāku laiku, piemēram, desmit dienas. Puišiem   tikšot

nodrošināta  laba   ēdināšana   , apsardze, medicīniskā aprūpe, transports. Nometnei noslēdzoties, īpaša komisija izvērtēs un lems, vai un kuriem jauniešiem piešķirt pirmās pakāpes muižnieka titulu.

“Praktiska pielietojuma tam nav, bet ir liela nozīme pašapziņas celšanā, kādēļ nometne vispār tiek organizēta. Turklāt bagātniekiem ir svarīgi, lai viņu bērns būtu mācījies Eiropā,” zina teikt Olavs.

Piepūšamās atrakcijas uzmanības piesaistīšanai
Olavs atzīst, ka gan ordeņa mestrs, gan pats atbalsta dažādu vēsturisku ainu un cīņu izspēli mūsdienās. “Tas, ka cilvēki neaizmirst vēsturi un ir gatavi to iedzīvināt, ir tikai apsveicami, vēstures  rekonstrukcijas  , ar  ko  tagad  ir  modē  nodarboties  ir  apsveicama  lieta  , protams  ir  jāsaglabā  vēsturiskā   patiesība , uzsver komturs.

Lai popularizētu bruņniecības atjaunošanu un fonda darbību, paralēli nometnes organizēšanai Olavs nolēmis braukāt apkārt pa Latviju, uzstādot piepūšamo atrakciju pili, kurā ļaus bērniem lēkāt bez maksas. “Pie reizes iepazīsimies arī ar pieminekļu un kapu stāvokli konkrētajām ciemā, pilsētā vai novadā. Jo – par kuru nezina, ar to nerunā,” tā Olavs par izveidoto labdarības fondu.

“Vācijā bruņniecību pamatā uztur katoļu mūki. Viņi vairāk domā un mazāk dara, tāpēc ir priecīgi, ka es tāds aktīvs esmu viņiem patrāpījies,” teic komturs Olavs.

UZZIŅAI:
Olavs Igals-Rogge – uzņēmējs, dzīvo Siguldas novadā. Vācu ordeņa bruņinieks un komturs. Ordeņa mestrs Gotfrīds fon der Rogge tiek uzskatīts par fon Rogges dzimtas aizsācēju. 1206. gadā viņš sāka celt Tukuma un Jaupils pili. Pēc baroneses Klāras Marijas Frederīkas fon Rogges nāves 1904. gadā 34 gadu vecumā fon Rogges dzimtas pastāvēšana tika apdraudēta. Olava tēvam tobrīd bija tikai četri gadi. Pēc 104 gadiem Olavs kā pēdējais šīs dzimtas mantinieks un Klāras Marijas Frederīkas fon Rogges mazdēls atjaunoja fon Rogges dzimtu ar mērķi izvērst plašu labdarības kustību Latvijā un pasaulē.

Raksts no - http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10441-sigulda-liek-pamatus-brunniecibas-atjaunosanai


 

 


 

rīgas-arhibīskaps

 


 Allažu pagasta pensionāri izsaka pateicību Fon Roges labdarības fondam un īpaši Olavam Igalam-Roggem, par Ziemassvētku pasākuma galda kuplināšanu ar saldumiem. Lai fondam nākošais gads labiem darbiem bagāts!


 Mūs intervēja krievu valodā iznākošā avīze “Šodienas ziņas”

Oriģināls krievu val. (spiest šeit).


 “Fon Rogges labdarības Fonda ” darbību atbalsta Vācu prese, parādās pirmās publikācijas ar aicinājumu vācu tautai piedalīties vācu kapu
sakopšanā, Fonda darbības morālā un materiālā atbalstā.

Oriģināls vācu val. (spiest šeit).


 

ģerbonis

 

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Pils laukumā 3, Rīgā, LV – 1900
tālr. (371) – 67092106, fakss (371) – 67092157
Rīga

 2012.gada 17.janvārī
Nr. 20-ep
Uz 04.01.2012. Nr.

Fon Rogges labdarības fonda dibinātājam
Olavam Igals-Roggem

Godājamais Igals – Rogges kungs!

Latvijas Valsts prezidenta kancelejā 2012.gada 5.janvārī tika saņemta Jūsu vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā informējat par „Fon Rogges labdarības fonda” izveidi un nākotnes iecerēm.
Valsts prezidents augsti vērtē ikvienu pašaizliedzīgu iniciatīvu, uzņēmību un darbu sabiedrības labā. Arī savas prezidentūras laikā Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas apliecināt patiesu cieņu ne tikai savām pirmajām skolām – Nītaurē un Siguldā, tās apmeklējot un ziedojot tām savu algu viena mēneša apmērā, bet arī Latvijas lauku skolām kopumā. Valsts prezidents ir pārliecināts, ka lauku skolas un pamatizglītības nodrošināšana lauku bērniem ir tas pamats, uz kura balstās Latvijas valsts pastāvēšana un nākotne. Tādēļ arī turpmāk Valsts prezidents uzturēs aktīvu saikni ar Latvijas lauku izglītības iestādēm, tai skaitā, ar savu dzimto vietu un pedagogiem, kuri ir devuši pamatu viņa tālākajai dzīvei.
Paldies par Jūsu līdz šim paveiktajiem darbiem! Lai Jums vienmēr pietiek spēka, izturība un cilvēkmīlestības strādāt mūsu cilvēku labā!

Cieņā,
Līga Krapāne
Valsts prezidenta preses padomniece


 Orģinālraksts publicēts Rīgas apriņķa avīzē [17.02.2012]  un internetā http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive/item/1020-raustis-lauvas-aiz-usam [19.02.2012]

Raivis Bahšteins, «Rīgas Apriņķa Avīze» 2012. gada 19. februāris

Raustīs lauvas aiz ūsām

Siguldas novada uzņēmējs Olavs Igals-Rogge iecerējis apelēt pie politiķu sirdsapziņas, gaidot pašvaldību vēlēšanas, kas notiks jau nākamgad.

Sarunas laikā atskan signalizācija – ap uzņēmēja īpašumu izlikti sensori, kas brīdina par nelūgtiem viesiem. «Meža zvēri,» mierīgi nosaka O. Igals-Rogge.

Atvērs kabatas
1849. gadā Līgatnes papīrfabrikā darbā Latvijā pirmo papīrmašīnu iedarbināja Johans Rogge. Vietējās vēstures mīlētājs Olavs Igals, nevēloties aizlaist zudībā savas dzimtas mantojumu, 162 gadus pēc šī notikuma, 2011. gada nogalē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņēma jaunu pasi, un nu viņam ir divi uzvārdi. Lai iegūtu atļauju saglabāt latviešu valodai neraksturīgos divus «g» burtus senču uzvārdā, ar iestādēm bijis jākaro četrus mēnešus: «Pat prāta nenāca doma, ka varētu piekāpties. Ja simtiem gadu uzvārds ir bijis Rogge, tad lai paliek Rogge!»

«Fondam ir svarīgi, lai būtu kaudzīte lūgumu, ar ko varu iet pie cilvēkiem un dauzīt dūri uz galda. Nevis uz ceļa stāvēt, bet prasīt [ziedojumus] vidējam un bagātajam slānim. Ja nav spējuši, būdami pie varas, neko noorganizēt [tautas dzīves apstākļu uzlabošanai], lai atver kabatiņu. Daudzi, kas ir pie varas, zaguši kā nelabie. Vai sirdsapziņa nemoka?» izteikumos tiešs ir fonda dibinātājs, kurš cer tuvākajā laikā saņemt pat vairākus simtus lūgumu no visas Latvijas. Olavs ir gatavs būt uzstājīgs un, ja nepieciešams, – ass. «Lauku baznīcai nobrucis jumts, bet darba rokas ciemā ir, lūdzu, fonds palīdzēs.»

Tauta cieš tālāk
Iecere veidot labdarības fondu briedusi jau kādu laiku. Tagad apsīcis bizness, tāpēc ir vairāk laika pievērsties labdarībai. «Labdarība ir tad, ja attaisi maku un iedod simts vai tūkstoš latu no paša naudas.» Nauda atradīs izsalkušas mutes un nosalušas rokas, uzskata fonda dibinātājs. «Latvieši ir skopi, vēl nedzimuši.» Olavs novērojis, ka latviešu ziedotāji ilgi domā, bet kārtīgi krievi sakot – ņet probļem! «Agrāk biju liels patriots, bet tagad tas ir sašķobījies. Skatoties, kā laukos zemnieki aizstāv laupītājus, gribas teikt, ka paņemšu pātagu un pats iešu viņiem par kungu.»

O. Igals-Rogge ekonomisko krīzi dēvē par valsts izzagšanas sekām. Viņš pats krīzē cietis, jo apsīkusi zemesgabalu iegāde viņa izveidotajā 20 hektāru plašajā   ciematā. 13 mājas jau ir apdzīvotas, neizpirktie zemesgabali jāpārdod lēti. Arī uzņēmējam piederošajā kokzāģētavā, kas darbojies kopš 90. gadiem, tagad valda klusums. «Cilvēki cīnās ar krīzi, bet laupītājus nesoda. Latvietis kā vergs ir labi izaudzināts pa 800 gadiem – teicami rezultāti. Bankas atsākušas solīt, ka izsniedz kredītus, bet, kad sākas ciešāka runa, prasa visu ko ieķīlāt. Gandrīz savu līķi Anatomikumā būs drošībai jāieķīlā. Bankas nežēlīgi zaga miljardus 15 gadu garumā un tagad nav kauna vēl dīrāt cilvēkus. Visus parādus bankām vajadzēja norakstīt – kā nekā pašas tos mākslīgi radīja.»

«Noņem pensiju – klusums, dari, ko gribi, – klusums, tauta cieš tālāk. Valsts nevienu santīmu nav ielikusi ražošanā. Veikalā plauktā stāv zaru slota – no Baltkrievijas! Vai žagarus Latvijā nevar salasīt? Ražotnes ir iznicinātas .»

Roka jau pasniegta
Fon Rogges Labdarības fonds startējis ar tā izveidotāja aizdotiem līdzekļiem un sācis palīdzēt trūcīgajiem. «Bet tiem, kas tik alu sūc un naudu gaida, palīdzību neredzēt. Ne kolhoza laikā viņi strādāja, ne tagad strādās, tiem jāizmirst dabīgi. Taču ir daudz cilvēku, kas patiesi ir lielā bezcerībā.» O. Igals-Rogge cer, ka ar laiku izveidosies sadarbība ar novadu sociālajiem darbiniekiem, lai būtu drošs, ka prasīto palīdzību «Janka vai Līzīte nenodzers». Ne tikai trūcīgie, bet arī nelaimē nonākušie pēc ugunsgrēkiem vai avārijām būs gaidīti labdarības fondā. Jau palīdzēts vairākiem Siguldas puses iedzīvotājiem – agrākajai skolotājai pensionārei Regīnei Jērcītei, invalīdam Jānim Vanagam, Maijai Biķerniecei, kura nesen zaudējusi dzīvesbiedru, leģendārajiem pedagogiem Uldim Deisonam un Ritmai Birzniecei. Un pat Japānai pēc postošajām zemestrīcēm.

Tāpat iecerēts savest kārtībā aizmirstībā grimušus pieminekļus un pamestus kapus, grūstošus lauku dievnamus. Jau veikta Pokrova kapsētas teritorijas labiekārtošana un uzkopšana Rīgā, tāpat iecerēts savest kārtībā ievērojamā Rīgas arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa pieminekli, kurš grimis aizmirstībā tik dziļi, ka jau sagāzies. Nacionālā opera, Latvijas Banka, Rīgas cirks ir tikai dažas no 150 arhitekta pērlēm galvaspilsētas sirdī.

Viena no iecerēm ir izveidot vēstures istabu vai nelielu vietējo muzeju zviedru baznīcas drupās Allažos, kur varētu reklamēs gan slavenās Allažu kazas, gan Allažu ķimeli, gan šūnakmeni un Allažu puses dabas jaukumus. O. Igals-Rogge piemetina, ka savulaik kādam aktīvistam gandrīz izdevies iegūt ķimeļa ražotāja īsteno recepti, sadzenot tai pēdas ārzemēs, bet tomēr tā palikusi neatrasta.

Apgriezienus uzņemot
«Zinu, ko nozīmē, ja nav, ko ēst, ka jāstaigā ar salāpītām  biksēm,» saka O. Igals-Rogge. Viņa ģimenei pēc 2. pasaules kara nācās atstāt greznos Rīgas apartamentus, jo tika draudēts ar Sibīriju, un pārcelties uz Siguldu. Olava tēvu, kurš bija virsnieks uz Ulmaņa laika leģendārā kuģa «Virsaitis» un vācu laikā strādājis par Rīgas ostas drošības policijas priekšnieku, krievi 1946. gadā nošāvuši.

Fonda dibinātājs vērsies pie bijušajiem prezidentiem Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas, kas jūsmīgi uzņēmuši ideju par fonda izveidošanu, bet atbalstu solījuši vien brīdī, kad fonds uzņemšot apgriezienus. Tāpat nesen notikušajā Raimonda Paula koncertā Siguldā runājis ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kura arī pagaidām vien izteikusi atzinību. Olavs ar to nav mierā.

Fonds cer palīdzēt gan sliktā tehniskajā stāvoklī esošajam Latviešu biedrības namam, gan tantei, kurai dziļos laukos nav naudas apkurei. «Nekādu mistisku programmu, taustāma palīdzība,» fonda darbību īsi raksturo O. Igals-Rogge.